nekas vairs taa iisti nespeetu mani paarsteigt... varbuut tu, nez, laiks raadiis, varbuut man ar jaaizdara kas taads, turos brashi, bet briizhiem (it seviskji shaados) uznaak domas. un nozheeloju, ka nav naudas, ka nav piipju un nav ko dzert, bet tas neko neatrisina, lai gan sobriid taa gribaaas pazust, aizvirpuljot un pamosties, lai gruuti, lai nejuutu neko citu kaa sliktu duushu un nogurumu ...