| 1:58p |
vēstules
Vairākas dienas saņemu vēstules no paziņas, kur pieglaimīgi tiek rakstīts par manu izskatu, raksturu, vienkārši sakot - cērt kanti. Viņš ir visai attāls paziņa, sūrojas par to, ka jūtas vientuļš un vai es nejūtoties vientuļa. Nē, es nejūtos vientuļa. Man viņš neinteresē kā kandidāts uz attiecībām. Attiecības mani vispār pašreiz neinteresē. Viņš mani žēlo - kā vientuļo māti, kura pašreiz palikusi ar bērnu uz rokām, viņš zin, kas notika ar bērna tēvu. Viņš zin, ka man nav darba un nevaru strādāt,līdz ar ko ar finansēm ir vāji, jo bebis mazs un dārziņā mēģināšu viņu bīdīt tikai vasarā. Bet tā žēlošana mani kretinē. Es neesmu upuris. Vairs nē. Es biju upuris attiecībās. Bet tagad vairs nē, lai kāda būtu dzīves situācija. Viss atrisināsies. Jau risinās. Uz žēluma es attiecības es neveidošu, jo tas atkal nozīmēs kļūt par upuri attiecībās. |
| 10:08p |
vēstules
Man šķiet viņš saprata. Domāju, ka vēstules no viņa vairāk nesagaidīšu. Juhū - miers mājās :)) un nesaprotu kāpēc gan es skaidri un gaiši nevaru uzreiz pateikt - nē, vari nerakstīt, zinu ko tu gribi, bet es negribu. |