08 October 2012 @ 12:40 am
 
Last Night drusciit iespeera pa smadzeneem. Taadas filmas buutu jaaizliedz skatiities cilveekiem liidz 60 gadiem, citaadi saak likties, ka #vissirslikti. Mnja.
 
 
06 October 2012 @ 06:57 pm
citeejot sevi  
"un veel mees nekad neiemaaciisimies pa iistam noticeet visam skaistajam sevii, taa iisteniibai un iespeejamiibai realitaatee, jo tas nav muusos ierakstiits :) tieshi taapeec mees juksim praataa un jutiisim bezgaliigi dzilji pashi sevii, paarveershot realitaati nerealitaatee un visu izdziivojot jau ieprieksh. mees esam tie, kuri deg. skaņa."

es uz pakaljas.
labriit.
 
 
06 October 2012 @ 01:58 am
 
everything is not illuminated. everything is fucked up. big time.

tā tas notiek. pat vairs nebrīnos par visiem manevriem, sakritībām, apstākļiem un situācijām, kas sudjbai svolocham krājumā.
 
 
02 October 2012 @ 09:50 pm
mana jaunā zvana melodija  
http://www.youtube.com/watch?v=lWqJTKdznaM
 
 
23 September 2012 @ 02:21 pm
 
Moonrise Kingdom
 
 
16 September 2012 @ 07:28 pm
 
skatīties filmas, kur bučojas - neiespējami!
 
 
02 September 2012 @ 10:52 pm
reizēm  
dzestri vakari un naktis. tomēr. beidzot. gandrīz pat prasās aizvērt logu, gulēt ejot, bet ticība neļauj.. divas segas un krekliņš, kas nosedz plecus. daži saka, ka galvenais esot - lai pēdām silti. es saku - galvenais, lai pleciem silti.

I still wonder how did this all happen.

tas viss vienmēr būs un paliks kas neizdzīvots un nekad nebijis, atmiņa par reiz lasītu grāmatu, uzplaiksnījumi no sapņa, kas šķiet sen, sen sapņots, kadri no kinofilmas, pastkartes no pagājušās dzīves, lapaspuses, stāsti un nekad neredzēti smaidi. kur tas sākās? kur tas beidzas? lēmumi, kas šķiet pieņemti un dzīve, kas ik dienu pavirzās soli uz priekšu. soli prom.
prom no kā?

cik gan var par vienu un to pašu, bet.. I still wonder sometimes.


auksti. jālien zem segas.
 
 
skaņa: Smith And Burrows - When The Thames Froze