laikam tas ir tāds dzīves posms. rakstīšanas posms. nepārtrauktas rakstīšanas posms. nemitīgi burti un pieturzīmes, un atstarpes starp rindiņām. ja ne rakstīt pašai, tad lasīt citu sarakstīto. darbā, mājās, ceļā, rītos, vakaros un dienvidos. caur maniem pirkstgaliem izskrējušas neskaitāmas domas, un vēl tikpat prātā grozās. vai grozīsies. vēl tikai pusgads, tā es sevi mierinu. pusgads nerimstošu vārdu.

reizēm šķiet, ka es rakstu arī naktīs, sapņos. nenozīmīgus niekus, sīkus dzejolīšus uz lapu stūriem un pastkartes, ko tā arī nekad nenosūtīt. sapņos es rakstu tev. visu, visu..

skaldīt diferenciālvienādojumus, rēķināt orbītas, meklēt pavadoņus un būvēt tiltus. vai kosmosa kuģus. lūk. lūk.

tik sen nebija redzētas zvaigznes.
ārā mīnusi mazliet kož degunā un vaigu galos. mazliet salst pirksti, pēdām. brīžiem šķiet, ka speru trīs soļus turp un divus atpakaļ, kaut arī patiesībā eju vien uz priekšu. tuvojas sals, to var saklausīt, kad austiņās uz brīdi pieklust viņa balss. visas domas sastingst un paliek turpat gaisā karājoties, aukstas un tālas kā planētas. mazi miglveida plankumi izplatījumā.

bukovska sievietes un niks dreiks. un viena maza grauzdēta maizīte ar aprikožu džemu.
man patīk svētdienas.

gribētos jau atgriezties pie lietām, kas patīk. veltīt tam visam mazliet vairāk laika.
..laika? kāda laika?

iedomāta aizņemtība. tas viss taču ir nieki, ja mazliet rūpīgāk padomā, un patiesībā arī tikai apzināti pieņemti lēmumi. reiz gandrīz sāku smieties kādā sanāksmē, vērojot cik gan nopietni svarīgi visi cenšas būt. atkal ir tikai mazliet jāpagaida. līdz pavasarim. tad gan. tad gan.

***

gribas atgriezties.
gribas, lai visu varētu sākt no jauna.

nav vairs nekā, ko klausīties. klausos Editors. An End Has A Start ir lielisks albums.