es nākšu pie Tevis ziemā. es nākšu siltām rokām. un nosalušām reizē. es nākšu patiesi, neskatoties nedz atpakaļ, nedz uz priekšu, uz ikdienu visapkārt, uz sarakstiem ar neiespējamo, uz punktiem ar neatļauto. vairs ne. ne tagad. ne šajā dzīvē. es piebraukšu tumsā, lukturu gaismām tālu izgaismojot, sniega vērpetes aiz muguras atstājot.. kā toreiz. skatīšos Tev acīs, patiesību klusējot, dzīvi rādot.

ziemā. ziemā, kad aizsnigs visas pēdas. auksti baltos rītos ar elpu pakausī un vakaros ledainu roku zem krekliņa, tikko no lauka ienākot, ar klusumu naktīs, negribot iemigt, mieru sargājot, ar dienām ceļā un dzelošu rīta dūmaku otrpus stiklam. ar smaidu smaidā, par smaidu, par dzīvību un esību līdz nervu galiem īstu.


................