tas ir bļaģ, bļaģ, bļaģ kāds pizģec, ja ar cilvēkiem pēkšņi sāk runāt tā, kā runā viņi paši. no pelniem dzimst pūķis, spļauj uguni un siekalas, un ir vainojams pie visu neizdevušamajamamieisiemaushsfohslkfkc dzīvēm.

par patiesību apvainojas tikai stulbi cilvēki, un ir pilna pasaule stulbu cilvēku. pašironija ir mirusi. dialogs ir miris. visi ir tik svarīgi un perfekti ideāli savās mazajās pasaulītēs, ka nelabi metas. hujs tas viss ir, piedodiet. neviens vairs neprot būt patiess, ne pret sevi, ne citiem.