pirms kāda pailga laika, ienesoties durvju stenderē, teju salauzu mazu, glītu pirkstiņu (savu). kļuva zils, sāpīgs, stīvs un divreiz lielāks kā pierasts.

kad krāsa sāka mainīties atpakaļ un kustinot vairs nesāpēja, uzmetu dušā uz tieši tā viena mazā, glītā, gandrīz salauztā pirkstiņa šampūna pudeli (pilnu).

šorīt arī mierā nelikos un, neveikli verot vaļā durvis, uztriecu tās virsū mazajam, glītajam, gandrīz salauztajam pirkstiņam. tagad domāju, kad un kā nejauši piebeigšu līdz galam.