atkal vēja kūku vakars. no mīklas kulšanas apsārtusi plauksta un šķiet, ka rīt sāpēs labās rokas augšdelms. glītas kūciņas lēni kļūst brūnas, pūšas un briest, tikmēr es pati esmu kaut kur pa vidu starp nerealitāti un īstenību. kā gribētos, lai tā trakā kinofilma ar mani galvenajā lomā beidzot pārvēršas rimtā ainavā. esmu nogurusi skriešanas, esmu nogurusi uzmanības, esmu nogurusi sava egocentrisma, un arī nemitīga domāšana un prātošana lēnām sagrauž mani no iekšienes.

cik labi, ka var neizejot no virtuves uzburt litru kolas. un tad vēl un vēl, līdz apskrienas dūša.


Alicia Keys - New York