un mājās tad vienmēr klusa gaisma no tramīgām svecēm, kuru liesmas dzenā caur nemanāmām šķirbām ieskrējis vējš, virtuvē spīd nosūbējusi petrolejas lampa, kaut kur skan čerkstošs, vecs bateriju radio, tu saritinies gultā un klausies, kā laukā ārdās daba, kā dreb jumts, kā logos skrien vējš un lietus, un ikdiena tad ielokās kaut kur istabu stūros, aiz durvīm, pagultē un atkal parādās vien kopā ar negaidītu elektriskās tējkannas svilpšanu un pēkšņu, aukstu gaismu no neizslēgtajām lampām