mazā atmiņu kladītē ar košzilu tinti ieskrāpēt uz palikšanu. no sētas stūra vējš bez vēja nes jasmīna smaržu - salda, kā vienmēr. gurdeni zied rozes, sava svara salīkušas. pāri ceļam tālumā mežā rieta atblāzma un nerimtīgi gurkst varžu dīķis. un es stāvu agrai vasaras naktij pa vidu, plikām pēdām lēni šūpojoties uz vasaras piekarsuša bruģa, un uz manām rokām lēnām iemieg mana meita.