30 March 2012 @ 09:45 pm
 
jauna dzīve.

ceļā krusa, sniegs un lietus vienlaicīgi. cik patīkami ir atkal sajust muguru melnajai ādai piespiežamies un redzēt ēku fasādes skrienam garām arvien ātrāk, klusumā. šķiet, ir pagājis tik daudz laika.. visvairāk. kā noputējis grāmatplaukts ar bibliotēkas smaržu. atstāt aiz muguras visu, pilnīgi visu. sen aizmirsts disks un sirdspuksta pauze.

kāds viņš nolūkojās pakaļ, kad biju nogriezusies uz dārzu ielas. mans skatiens atpakaļskata spogulī, tikmēr viņa skatiens visur un visādi cerot ieraudzīt nezināmo..