22 January 2012 @ 12:56 am
 
no tās dienas atpakaļ. un turp. tik daudz kas ir mainījies. šķiet, pasaule ir apmetusi riņķi un nonākusi sākumpunktā. kārtējā.

tās ir tikai ilūzijas vai arī īstenība?

es zinu, rītdiena būs īsta. parītdiena. cigarete pēc darba. vārdi, līnijas, frāzes. pieskāriens gurnam. ceļš mājup un ceļš turp. agri rīti dušā, ūdeni elpojot un siltumā lēni atkal iemiegot. ziņas un vēstules. nervozas sanāksmes un nerimstošas ilgas pēc sniega, un vēlas naktis pamīšus veroties tumsā aiz loga un datora ekrānā, rakstot kārtējās lapaspuses.

reizēm šķiet, ka viss ir kā savādā stāstā, ko mūsu vietā rakstījis kāds cits. te nu es atkal esmu, tuvu un vistālāk reizē.
 
 
22 January 2012 @ 11:36 am
 
svētdienu rīti ar pamošanos, ietīšanos segā un ievelšanos dīvānā pie televizora ekrāna ar kafijas vai tējas krūzi rokās. vēsas pēdas, kurās uzvilkt zeķes un mūžīgi kaut kur esošais caurums segā, pa kuru iekšā nāk aukstums. bobslejs vai biatlons, vai jebkas cits. brīvdienu sajūta. bērnības sajūta. tā notiek tikai ziemās.

jāaiziet pēc tām karstmaizītēm, kas jau brīdi smaržo visā mājā.
 
 
22 January 2012 @ 05:25 pm
 
nav vairs nekā, ko klausīties. klausos Editors. An End Has A Start ir lielisks albums.