pēc divdesmit minūšu centīgas skatīšanās (sarauktu pieri, lūpu kaktiņi savilkušies smīnā) kādā dokumentā sapratu, ka sapulču laikā steidzīgi pierakstītas, bet svarīgas idejas, pēc nedēļas kļūst par neizprotamu ābeci un moderno dzeju, ja tūliņ netiek apmūrētas līdz jēdzīgai domai.

pēc gadiem diviem izdošu dzejas krājumu ar nosaukumu "močī kamēr tīrs".