vakar bija citādi. savādi. labi. tajā brīdī, namiņā meža ielokā, kurā nav elektrības, antenu, vadu, mūsdienu, mašīnu un lielveikalu, sēžot ārā uz lievenīša un kaujoties ar odiem.. viņš teica "savādas mums tās attiecības. tev vīrieši un greizsirdība manī, kaut arī.."

jā. kaut arī.
precējies ir viņš.

ieskrēja veikalā. atnesa saldējumu. sēžot tālāk teica, ka grib tuvāk. manas kājas viņa klēpī, viņa plaukstas ap manām potītēm. smaržīga nakts. galds, uz kura sēžot pīpēt, balstoties pret sienu. tur tālāk bija tikai tumsa. tuvāk bija lukturis, ar sveces gaismu. skūpsts, zosāda, elektrība. lietus uz šīfera jumta. siltums. kājas ap gurniem. mugura izliecas. zods pret debesīm. viņš čukst, es tevi gribu, es tevi gribu te, tagad, visu tevi, neprātīgi..


http://www.youtube.com/watch?v=jNaZW7VDdHA