skatos un kaarteejo reizi briinos par cilveeku stulbumu. tu vari aizvest meiteni no laukiem, bet tu nevari aizvest laukus no meitenes.. mazi vaardi un mazi darbi, bet tik iedomiigu un reizee pashapzinjas truukuma saeestu gjiimi, ka nelabi metas. nez kamdeelj vienmeer tie cilveeki, kuriem buutu iemesls buut iedomiigiem, pashi to nemaz nenojaush un tie, kuriem iemesla nav nekaada, celj sevi tuvaak debesiim uz neona kraasu plastmasas, skalju taimskveera izkaartnju un beernishkjiigas aarishkjiibas chupaam.

savaadaa pasaulee dziivojam.

logs valjaa. tumshzilas debesis un ielas laternaa izdegusi spuldze, un tagad piemaajas celjsh tinas savaadaa tumsaa.
svaigi palagi un pie spilvena aukstaas puses piespiests vaigs. pie kailas muguras veesa segas mala. uz segas malas karsta roka. shii nakts smarzho peec slapjas zaales. riits smarzhos peec siltuma.


arlabunakti.

ak, jā, pareizi, sāku atcerēties - man ir vairākas kleitas, kuras es varu uzvilkt, bet nevaru novilkt.. mhm.