ezermalas ielā es paliku uz pauzes. tās nesniga, tās nekustējās, tās nevirpuļoja vējā. papeļu pūkas. tās vienkārši bija. simtiem, izbārstītas gaisā un tur šķietami karājoties neredzamos pavedienos. laiku apstādinot. laiks taču apstājas, kad sniegs snieg tik ļoti lēni.. kā toreiz, Norvēģijas kalnos.

un arī es paliku uz pauzes, traucoties tām cauri.