shovakar pirmoreiz muuzhaa gaaju pa lietu plikaam peedaam. salija kurpes, sliideeja peedas, novilku un nesu rokaas. salija mati, salija dreebes, pileeja. lija ljoti. bija silti. paaraak silti apriilja vakaram. staaveeju un gaidiiju kameer vinji iznaak no veikala, zem neizplaukushas liepas uz brugja, tekoshaa peljkjee un liju un liju un liju.
peec lietus mati kljuva tik miiksti un smarzhiigi, ka tik ljoti veeleejos kaadas rokas tajos un kaadu, kursh ieelpotu to smarzhu liidz dziljumiem, liidz saakumam, liidz gribas aizveert jau aizveertas acis un noelsties bez skanjas. veeleejos tik ljoti, ka gribeejaas aizveert aizveertas acis..

un es aizveeru.

un nu veel vairaak viina, matiem joprojaam smarzhojot, paaris stundu miega un no riita pavisam agri prom.