sēžu uz palodzes pie atvērta loga un klausos, kā pa mazajām ieliņām rūc un bubina mašīna. tur tālu, visriņķī un apkārt, tuvāk un tālāk, klusāk un skaļāk, līdz manam dzelzceļa tupikam netiekot. ceļš gar upi. slokas iela. dārzu iela. ģertrūdes prospekts. vasaras iela. upes ielas grants līdz upei. egļu iela. kaut kur iekaucas bremzes. skaļi un izmisīgi. sāk riet suņi. silts. vējš silts. salst. pēdas un pirkstgali.

acīs spožs mēness, debess vasaras gaišumā, vēja spārnu miers

pavasara lietus. smalks un svaigs. nedaudz vēss, bet ne auksts. ielīp matos un tie saviļņojas, mitrumu uzsūcot. aizpil aiz apkakles un brīžam vēja dēļ cērtas acīs. atnes dzestrumu un stipri smaržo pēc zemes. iespiežas pa vīlēm līdz ādai. aizskalo putekļus un asfalta dubļus. ļauj ieelpot tā, kā neļauj ziemas aukstums.

man nepatīk. man nepatīk pavasara lietus.