11 February 2010 @ 11:26 pm
i can  
braucot mājās bija ciet pārbrauktuve. sēdēju tādā siltā tumsā un klusumā, iegrozījusies ērti sēdeklī kā mīkstā dīvānā, galva pusnomodā atbalstīta pret atzveltni, rokas karsē stilbus, no logiem plūst rēns dzestrums, kas jaucas ar piesildīto salona gaisu. tumšs. pavisam tumšs, vien pretējā pusē pārbrauktuvei stāv mašīna ieslēgtām gaismām. skatos kā apburta pāri sliedēm. skatos un blandos klusumā un domās, līdz pēkšņi garāmbraucošs vilciens sakuļ sniegu ap sliežu ceļu caurspīdīgā putenī. brauc klusi un strauji. nesoties. un cauri dūmainam putenim spīd mašīnas gaismas..

ieelpoju un domās ievēlējos vēl pāris minūtes man šī sniega un šo gaismu. skaisti.
arlabunakt