pagājušajā gadā, kādā no aptuveni tuvāko dienu janvāra numuriem, sēdēju tumšā vakarā koka būdiņā Norvēģijas pakalnos, ar vienu roku pieķērusies pie pudeles vīna (pie pudeles, pie pudeles gan, izviņiķe) un ar otru turot rokā kārtis, spēlēju zoli ar trim vīriem. spēles gaitā tika nolemts spēlēt par pudeli alus punktā. neviens gan vēl joprojām īsti nezina, vai tas bija domāts nopietni vai tomēr ne, taču tajā es brīdī sāku katastrofāli, vienkārši katastrofāli zaudēt, lai ar kādām kārtīm arī spēlētu un pāris stundas rezultējās -64 punktos.

piesūtīju kasti alus uz darbu.