es neesmu atbildīga par citu jūtām. es neesmu atbildīga par citu dzīvēm. es neesmu vainīga, ja kādam pret mani jūtas uzrodas. ja kāds ir ko iztulkojis nepareizi un sapratis pa savam. un man ir apnicis justies vainīgai par to, kas esmu. nevaru ilgi izturēt maigas, tramīgas sirdis, nu nevaru, kļūstu dzēlīga un tieša. kas bijis bijis un tā vairs nav. nav. nav.

un atzīšanās jūtās ir taisnvirziena ceļš nebūtībā. un es parasti skrienu prom. muļķīgi, taču neesmu iemācījusies ar to tikt galā. labāk spēlēsim spēles, nedomājot vairākus gājienus uz priekšu. brīdis ir īss, iepriekšējais ir prom un nākošais var nepienākt.

aizvedām pie daktera, salika atpakaļ spārnu, pārsēja kāju
no bezspēcīgas gulēšanas kādā maskačkas pagalmā (kurā, kamēr mašīnā gaidīju, paguvu atgaiņāties no citā dimensijā esošiem cilvēkiem) tagad brauc uz jaunu un skaistu dzīvi ūdens tuvumā

arlabunakt,
miegs ap mani jau vērpj siltus pavedienus