šonakt miegs klejo citās pilsētās, virs citiem jumtiem, zogas gar citiem logiem. es tikmēr vāļājos gultā, dīdos, metu nost segu un atkal sasedzos, un domāju, drīzāk - ļauju domām savā prātā vaļu. nē, tā varbūt nevajadzēja, bet nu jau par vēlu. domāju, kā guļas tev. es ceru, ka silti, ka ērti, ka sapņi mierīgi un sega nešķiet par šauru. man manējā joprojām spiež. liela, silta un viegla, taču man kļuvusi pārāk maza. četri kvadrātmetri pārāk maz vienai ne pārāk lielai būtnei. starp citu - meitenes sapņojot par puikām, ja puikas par viņām daudz domājot. un otrādāk :)

un dienas pēc tādām nemiega naktīm mani beidz nost. gulēt gribas, gribas saritināties dūnu segā, gribas ātrāk mājās, gribas pie silta ķermeņa piespiesties, sasildīties, ļaut miegā sevi sargāt, ļaut pieskarties, atļauti un netik atļauti, lēni padoties un.

ārkārtīgi sirreāls rīts
as the moon waned to cresent we started to kiss