es spēju dzīvot muļķīgās iedomās. tas ir apbrīnojami, zinot to, cik loģiski strādā mans prāts.

ne-ļau-ties, neļauties domu kamoliem, scenārijiem, iedomātiem mājieniem, iedomātai uzmanībai, iedomātām emocijām. nekā nav un nekā nebūs, nekad nekas nav bijis. tas viss ir tikai manā prātā. nē, pat tur nekā nav. nedrīkst būt. vairs ne.
es taču zinu savu vērtību. es zinu, ka man nekad nebūs gana. es zinu, ka es spēju sāpināt.

jocīgi, kā viss spēj iegrozīties. varbūt tiksimies kādā vēlīnā, klusā pilsētā citur.
kur viss sākas no jauna.