stāvu krustojumā un skatos uz skrejošajām sejām. domāju par domām, kas aiz katra paliek. gorīgi dibeni, aukstas acis, mērķtiecīgs mārketings uz sejas. skatos uz to nenormālo skriešanu prom pašiem no sevis, cenšanos maskēties aiz birkām, tonētiem raybaniem, ekoloģiskām nostājām. skatos uz to kultu salīdzināt sevi ar citiem un izpaust sevi citu dēļ. trīs jauni pāri kurpju, kārtējā nepazīstamā smarža gultā blakus, kārtējais aizmiglojies rīts, diena betona mūros, 24/7, rīts, vakars, rīts, diena, iekarot, pārspēt, pierādīt

es neesmu pietiekami laba šim visam, es neprotu aizmirst savu cilvēcību
mani neinteresē jūsu mākslīgās krūtis, līmētās skropstas, jūsu rijīgās mašīnas tonētiem logiem, lētais flirts, intrigas, konkurence, bravūra un tā pārspīlētā cenšanās būt atšķirīgam no citiem, neaizmirstot ar katru šūnu to tiem citiem arī pavēstīt

cik gan ļoti gribu turp, kur simtiem kilometru uz visām pusēm tikai tīri, mirdzoši sniega lauki
tīras, mirdzošas zvaigznes
tīrs, mirdzošs aukstums

es iesēžos mašīnā un manis vairs nav. aizbraucu, lai rīt atgrieztos tāda pati kā visi citi