ik pa brīdim kaut kas nokraukšķ starp zobiem, es salecos ik reizi un ik reizi atceros, ka tās vīģu sēkliņas. šonakt iemigu, kad mēness jau liels un spoži dzeltens rietēja aiz platiem ozoliem, un modos, kad saule vēlās ārā no piemājas kastaņas zariem (tas vēl notiek diezgan agri), tajā brīdī kā zinādams ielidoja sirsenis un es, ietinusies segās un klusi īdēdama, paglābos virtuvē

es varētu segā satinusies tur sēdēt visu nakti. steidzīgas automašīnas, iekarsuši motobraucēji pie sarkanās gaismas luksoforā, bremžu ugunis skatlogu atspīdumā. tukši trolejbusi, iereibuši, skaļi cilvēki, smaidīgi cilvēki, nokavējušies cilvēki, bailīgi cilvēki. silts augusta vakars, bon iver, glāzē vēss baltvīns un sarunas par to, cik mums diviem jābūt smagiem, lai balkonam kļūtu pārāk grūti mūs turēt

ja vien