vakari bez elektrības vienmēr tik maģiski - drusciņ čerkstošs radio, pa māju izkaisītas siltas sveces, uz gāzes plīts zilā pustumsā burbuļo ūdens tējai un pie rakstāmgalda lēnām palēnām top vēstules. vēlākos rudeņos gar palodzēm skaļi skrien vējš, dārd lietus un pērkons, šalc mežs un jūra, bet tagad vien vēss pilnmēness pielej istabu pilnu blāvas gaismas