kā lai es tagad aizeju pēc piena, ja visi ļautiņi, kuri vakar novēroja manu nekautrīgo maršēšanu pa istabu vienās biksiņās (aizkari neaizvilkti, ārā tumšs, istabā man tādas kārtīgas, lielas griestu lampas iedegtas), sēž turpat, kur vakar vakarā - uz kaimiņmājas lievenīša/balkona, kurš sagadījies gandrīz manu logu augstumā. jēziņ, nu tur taču NEKAD NEVIENA NAV!