es netieku vaļā no sajūtas, ka šis viss nav īsts. ka viss ir tikai kaut kāds sapnis. ka kāds, rakstot programmas kodu, kaut kur ir pielaidis nemanāmu kļūdu, un to, kam būtu jānotiek tikai sapņos, pārnesis uz dzīvi. padarījis realitāti tik nereālu, ka nudien neticas, ka es šo visu neesmu nosapņojusi. turklāt sapnis ir pavisam neizdevies, pārspīlēts un pārvērtēts, jo es taču esmu pavisam parasta meitene, nu, visparastākā no parastajām, līdz kaulam, kaulu smadzenēm vienkārša, brūniem matiem un prasti pelēkām acīm, nu! es nevaru un negribu būt nekas vairāk kā kārtējā parastā meitene.

un Tevis jau arī patiesībā nemaz nav, vai ne? nav taču.
viss ir tikai sapnis, turklāt pavisam neizdevies.
vai arī kāds ir pagalam neveiksmīgi pajokojis.