| kapuciz wrote on July 4th, 2006 at 12:07 pm |
Taisni neticas, ka esmu to rakstījusi....
Meils pipariņam (mm)
"Hei, hei....
Kam tās ausis?
Ka tās ausu ļipiņas?
Kam tas spīdīgais, veselīgais matu ērkulīc?
Un atkal austiņas?
Nju ja tās mazās austiņas ar mazajiem auskariņiem, kas vienīgie spīd laukā no darbiem..
Izlasīju vienu labu citātu un nolēmu darbus pastumt gan pa labi, gan pa kreisi un uzrakstīt.
Citāc sekojošs: "Ja mēs uzzinātu, ka mūsu rīcībā ir palikušas tikai piecas minūtes, lai pateiktu visu, ko vēlamies, tad visas telefona kabīnes būtu pilnas ar cilvēkiem, kas zvanītu kādam, lai pateiktu, ka to mīl....". Padomāju un secināju, ka tieši tā jau arī ir... ikdienas steigā piemirstam pateikt, tos trīs maģiskos vārdiņus... Un pasaule slīkst ar vien lielākā mīļuma trūkumā..... Tā nu es pasaules pēda un glābēja. Tā nu gribējās, pateikt.... Ka dikti, dikti mīlu Tevi.... ;) Un nepadodies... Turpini kustināt to pasauli. Un es tepat vien esmu... Pasēdēšu, padomāšu, pakūpināšu kājeles un padziedāšu: "...man bij dziesmu, man bij dziesmu vācelītēee " "
(
Read Comments)