kapuciz - sevi meklējot....

Problēma jau esmu es.
Ar Viņu jau viss ir ok.
Uz galda stāv ziedi.
Skaisti.
Paldies.
Tas, ka sevi ne vella nesaprotu, tas, ka esmu sarežģīta, tas, ka nezinu ko gribu...
Kapēc, viss nav tik vienkārši kā bērnībā, kad itin visu (nu labi lielu daļu lēmumu!) Tavā vietā izlēma citi...Pieaugušie, jo viņi allažiņ zināja, kā ir pareizāk, kā labāk...
Tagad es esmu pieaugušais, un problēmu pilns pieaugušais...Un sagruzījies pieaugušais...Un bēdīgs....
Un nekas jau nemanīsies, jo nemāku pateikt un izstāstīt, kas notiek manī...Kā jūtos... Ko pārdzīvoju...Ar ko nemierā esmu...
Un pilnai laimei, tagad vēl sesijas prieki un jā... tagad pēc sarunas man sāp. :(

Laikam gaļas trūkums organismā!