kapuciz - sevi meklējot....

sēžu uz savu dzelteno jāpāņhieroglif spilvenu (nejautā ka zinu, ka tie hieroglifi ir japāņu, es vnk zinu!), pūšu gaisā dūmus un priecājos par "elefantsongu"... taisni, neticami! bet ūdencpīpe atkal ir veselā komplektācijā! pa īsto! ar visu šķīvīti. tas pēc kāzām palika viesu mājas pirtī, taču nu pēc 3 mēnešiem, tas visādus ceļus braukājot, nokļuva mājās! es brīžiem ļoooti priecājos, ka ir ciba (nu jau klabs), kur visu ko rakstīt.... jo man liekas, ka es daaudz labprātāk rakstu, nevis runāju! un daudz labprātāk klausos nekā runāju. lai gan ir reizes, kad varu runāt un runāt un runāt... :D