kapēc nerunāju
cilvēki nesaprotot, kāpēc es labāk rakstu blogu, nekā sarunājos ar cilvēkiem dzīvē... un stāstu par visu notiekošo dzīvajā....
tad nu tā mīlīši....
vienkārši iegadījies tā, ka ar cilvēkiem nesarunājos pirms neiepazīstu...pēc tam, kad iepazīstu varu daudz un dikti tarkšķēt un runāt.... virtuāli man ir daudz vieglāk komunicēt... kamēr nepazīstu cilvēku...piemēram, ar savu labāko draudzeni es nerunāju divus gadus, jo domāju, ka viņa ir augstprātīga kaza :D protams, tikai līdz brīdim, kad iepazinu... un dažus vnk iepazīstu lēnāk... un tāpēc jau neesmu sliktāks cilvēks, ka nerunāju ar svešiniekiem....
saprotiet.
un mīliet tā, kā ir.
nav tomēr tik viegli 24 gadu vecumā mainīties.
dritvai.
šī nebij attaisnošanās :D
tad nu tā mīlīši....
vienkārši iegadījies tā, ka ar cilvēkiem nesarunājos pirms neiepazīstu...pēc tam, kad iepazīstu varu daudz un dikti tarkšķēt un runāt.... virtuāli man ir daudz vieglāk komunicēt... kamēr nepazīstu cilvēku...piemēram, ar savu labāko draudzeni es nerunāju divus gadus, jo domāju, ka viņa ir augstprātīga kaza :D protams, tikai līdz brīdim, kad iepazinu... un dažus vnk iepazīstu lēnāk... un tāpēc jau neesmu sliktāks cilvēks, ka nerunāju ar svešiniekiem....
saprotiet.
un mīliet tā, kā ir.
nav tomēr tik viegli 24 gadu vecumā mainīties.
dritvai.
šī nebij attaisnošanās :D