kapuciz - sevi meklējot....

kā, lai palīdz tad, kad cilvēks pats neļauj palīdzēt, sakot Tu jau tāpat nesapratīsi.... un nesaproti mani.
visi teiktie vārdi atsitas kā pret akmens mūra sienu... :(

no šīs dienas sarunas uz Baron/Blaumaņ ielas stūra, turot mani aiz somas lences, jo kā izrādās, esot mani jātur, lai neaizmūku...
"..un Tevi es cienu (Tevi ar lielo T) un ticu Tev daudz vairāk kā tai, kurai no rīta kafiju gultā pasniedzu..."
es tik paspēju izdvest: "Apžēliņ!"
saruna turpinās!
vairāk gan kā pārmetumi manā virzienā...
un kā neveikla attaisnošanās no manas puses.....
"un vispār Tu nemaz neizskaties tik pārgurusi" :D
laikam gribēja, lai staigāju pelēku sejas izteiksmi un ziliem riņķiem zem acīm?

morāle: laikam jālabojas, lai nepārmet man.

man liekas, ka apkārt visas mazās meitenītes tiek sauktas par Katrīnām vai Katēm....
ko tā pēkšņi?
vai vienkārši es to vārdu vnk piefiksēju zemapziņā un saausos?