kapuciz - sevi meklējot....

šonakt un pirms tam tajā naktī man bija reti pretīgi sapņi - murgi!
vispirms mana darba kolēģe nomira un es dikti, dikti raudāju....
un pagājušo nakt, sapnī man kādam rada gabalam atklāja AIDS....
un tā nu es atkal raudāju dikti, dikti.
sviests.
negribas pat iet gulēt, lai nerādītos murgi.

nenormāli normāls :D

konkrēts piemērs.
vēroju jau sen.
kas tiks tālāk?
nekaunīgais cilvēks, kam nekas nerūp, kas iet pāri līķiem, lai tikai sasniegtu iekāroto, lai tikai viņam būtu labi, par citiem nedomājot un pavisam nesatraucoties, ko par viņa gājienu teiks citi.
vai otrs cilvēks - kas klusiņām, iet uz savu mērķi, nesteidzīgi, līķus neizmantojot :D
redzu, ka pirmais ir jau ticis tālu, bet viņa attieksme ir pabaisa, mani vnk kretinē... šķiet viņu saprot tikai tādi paši kā viņš. bet nebūs tā, ka kādā brīdī šis cilvēks apskatīsies apkārt un tur neviena nebūs....
es varbūt kļūdos, bet man liekas, ka tāds mērķtiecīgums man nau pieņemams.

kā ir?

turpinu vērot šos divus gājienus.