kapuciz - sevi meklējot....

ik pa laikam pieķeru sevi pie domas, ka klausos galīgi savādāku mūziku nekā mani kolēģi, draugi, radi....
darbā, kur pavadu diezgan daudz laika, klausos the rasmus, riverdance, meditation, the native indians, damien rice, sade, Tracy Chapman, Safri duo...
...jauki!

zinu, kam mājās ir ideālākais, piemīlīgākais ķirbis un visādic citādi jaukākais ķirbja kungs....nu tā, ka glītākāis ķirbis cilvēces vēsturē....
zinu, ko ķirbis redzēja gan vakar vakrā, gan šorīt no rīta...
(mm)
jā, un vakar iesāku skatīties "Vaniļas debesis", bet aizmigu....
a, ĶIRBJU VAKARS dikti jauks.... vīns, sveces, mandarīn ūdencpīps... (mm)

Jau trešais raksts šodien...

Nē, es neesmu ātrrakstītāja…. Es jau visu dienu “neutpedā” šo to pierakstu, uzreiz cibā nerakstu, jo slēpjos no darba kolēģa, kurš man sēž vistiešāk aiz muguras :D
Bet ne jau stāsts par to bij….
Lai gan vienu zīmīgu frāzi šis darba kolēģis izmeta: “…Tad, ja Tev tās lietas (mašīna, draudzene, darbs…bla, bla, bla…..) jau ilgāku laiku ir, Tev tas sāk likties pašsaprotami…”
Un šķiet viņam lielā mērā ir taisnība….
Dīvaini.

Kolēģis, jau cic....
Man vienkārši vairāki jauki kolēģi (hi)
"Tu uzvedies tik pareizi, ka pareizāk jau vairs nevar..."

Nju beidziet!
Nav jau tik traki....