August 10th, 2006

Par to cik ikdienišķais pēkšņi kļūst sarežģīc....

Bijām ar kolēģiem uz pludmali voli uzspēlēt...
un pēc neveiksmīga bumbas atsitiena attapos, sakumpusi zemē, kad turēju labo roku....
tā, kā manā komandā bij 4 cilvēki un pretiniekiem 3, tad nogāju malā...
lēnu garu aizstaigāju līdz jūrai, un nākot atpakaļ, jau jutos labāk...
atsāku spēlēt...
taču pirksts smeldza, augšējās neņēmu... un serves veicot sāpēja...
taču mierināju ar domu, sasisti pirksti taču sāp...
ap tumsu devāmies mājās..
ātri tumšs paliek un smilc kļūst auksta...
ceļā radās ideja - par double caffe..
pilnmēness pa ceļam arī.
double caffe, katrs pa salč kokteilim..
roka sāp...
ap 23:30 iedomājos, aizbraukt pie tēt māsas uz slimnīc, lai sasmērē un uzliek manam zilonīš pirkstam smēri vai kompresi...
6 stāvs...
viņa bij ar mieru...
teica, iztaisno pirkstu, tad sasmērēšu,
mana atbilde bij: "es varu tikai saliekt, iztaisnot nevaru!"
Viņas atbilde, nju tad laižam lejā uz rentgenu...
101 un kabinec...
un slēdziens: "Lauzc! Liekam ģipsi!" :O
nju ja, un tā nu pirmo reiz, tiku pie ģipša un lauzta kaula....
sajūtas dīvainas...
traucē, ikdienišķās lietās... dušā, ēdot pusdienas, bowlingojot, rakstot....
"nieka" 3 nedēļas man tagad jānēsā šis fantastiskais apsējs :)

April 2017

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30      
Powered by Sviesta Ciba