kapuciz - sevi meklējot....

...arī eņģeļiem lūzt spārni... arī manējiem....un man teica, Tu vienalga esi eņģelis, pat pēc tā visa, ko izdarīji, jo globāli skatoties, tas neesot itinn nekas.... taču sasodīti to nožēloju, jo tas tiešām nebij tā vērc.... :( man teica, Tu vienalga esi eņģelis, bet mana sircapziņa saka, ko citu, tā kliedz un ārdās sāpēs ikreiz, kad Kādc mani samīļo un skūpsta..... :( kaut kas jaunc manaa sirdii, melnais kambars ir veeries, lai glabaatu manus melllos nedarbus, un lai urbtu mani no iekshas ar urbi ikreiz, kad Kādc mani skūpstīs.... :(

tā bēdīgi šoreiz, bet vienmēr jau nevar pa skaisto...tā, ka šoreiz pa citādāko!!! :(

sdfs

Jā! man sāp, tiešām sāp, pēc tā visa......un tai visā!!! ne jau fiziskas sāpes ir tās, kas mani moca, bet gan tās otras....tās, kas ēd no iekšas.....domāju, ka vaidzētu sāpēt viņam (viņš mīl mani!) nevis man, bet nē...sāp man par to ko izdarīju!!! āpāc, tā vien gribas laiku atgriezt atpakaļ, lai nebūtu tā visa....... bitīt matos, tā nevaidzēja notikt.....un ir visai muļķīgi sacīt, ka vainīga viņa pagātne, narkotikas un jūtas.....tas tā nemaz nav.....un dauc kas vēl nav tā, kā īstenībā ir un izskatās no malas!!! :(