kapuciz - sevi meklējot....

ir rudens...
un ir jau aizritējuši pāris mēneši....
aiz loga lapa nodejo savu pēdējo deju....pirms klusi nogulstas uz pelēkā bruģa....
tik viegli!
un man ir tik ļooooti žēl, ka nepazinu Tevi....
neiepazinu....
bet tikai tagad saprotu, cik ļooti vēlējos iepazīt....
un stāvot tur augšā kalnā, vēja plosītiem matiem...
asarām ritot pār vaigiem....
vēja aiznestiem atvadu vārdiem - tā, nav godīgi! vēl nē! jo man ir tik sasodīti maz atmiņu par Tevi....
tik maz....
lai vai kā....
zinu, ka Tur, kur Tu tagad esi Tev ir labāk....vieglāk.....
mīlu!