| kapuciz wrote on November 7th, 2006 at 06:45 pm |
Par šoka - momentu....
kad netīšām nākas dzirdēt, to, ko Tev nevajadzēja dzirdēt, un kas lielā mērā attiecas uz Tevi - paliek tā dīvaini.
nu bezgala dīvaini...
pēc pirmā šokmomenta rodas reakcija -
kur mans spilvenc?
kur mans deķīc?
kur the rasmus?
un vispār liecieties jūs visi mierā, es jūs nesaprotu un šķiet tā arī nekad nesapratīšu.
lai gan liekas, es taču augu (tak ne jau fiziski!) un saprotu ar vien vairāk un vairāk, bet..
kā izrādās ne vella nesaprotu.
esmu tā pati mazā L., kas lūdz, lai iemāca visu ko Tu zini...
(
Read Comments)