Kafija. Kafija Kafijā... Jā, to es gan gribu atkal! Varbūt rīt? Tas varētu kļūt par jauku tradīciju pirms vacu valodas kursiem. Tā teikt, veiksmei, omai.
Un rīt ir piektdiena! Beidzot, ne? Pilnīgi prieks! Nu, ok, pilnīgais prieks tas nav, jo vēl joprojām nezinu, vai īsti vajag lieki tērēt prieku un gribasspēku uz sīciņām lietām, ja man ir tik grandiozs, naivs, skaists, un grūti piepildāms sapnis.
Bet ko nu atkal par to pašu. Vēlāk vakarā vēl paspēšu saskumt... Man jau vienmēr tā gadās.
Vispār, tik pozitīva diena atzīmju ziņa, nepārguruma utt... Un tomēr, uzrakstot jau dažas rindiņas, tik un tā jūtu, ka man nav ko teikt. Ehh.
Jābeidz?
Un rīt ir piektdiena! Beidzot, ne? Pilnīgi prieks! Nu, ok, pilnīgais prieks tas nav, jo vēl joprojām nezinu, vai īsti vajag lieki tērēt prieku un gribasspēku uz sīciņām lietām, ja man ir tik grandiozs, naivs, skaists, un grūti piepildāms sapnis.
Bet ko nu atkal par to pašu. Vēlāk vakarā vēl paspēšu saskumt... Man jau vienmēr tā gadās.
Vispār, tik pozitīva diena atzīmju ziņa, nepārguruma utt... Un tomēr, uzrakstot jau dažas rindiņas, tik un tā jūtu, ka man nav ko teikt. Ehh.
Jābeidz?
Dotais Garastavoklis: neitrāli
Mūziciņa: oi, jauzliek kaut kas
Leave a comment