Tas laikam ir dikti dīvaini, skaitot to, cik tuvu dzīvoju jūrai, bet es šodien biju pirmo reizi pa vasaru peldēties! Jauki, izrādās es vēl peldēt māku! Vienubrīd gan bija tāda štruntīga sajūta - likās, ka krasts galīgi netuvojas un spēki zuda un panika nāca utt, bet tad mamma pasmējās par paniku un pateica, lai pamēginu zemi aizsniegt - sanāca. Ko es bez viņas darītu! Samīļoju pēc tam - viņa gan vēl joprojām bik smējās par mani.
Man liekas, ka man ir viena kāja iesauļojusies, hehe! Mēs jau pie jūras bijām tikai tik ilgi, lai izpeldētos. Esmu diezgan bāla. Nu, ne bāla, jo es nekad mūžā neesmu bijusi tā proper bāla - I am quite dark for a white person - bet nu salīdzinājumā ar cilvēkiem, kas vismaz nedaudz iziet saulēs esmu bāla.
Kad iegājām piemājas veikaliņā mēs runājām atkal par visādām Anglijas tēmām (kāpēc izvairos būt ar māti - mēs runājam tikai par to, kā es izskatos un ne pozitīvā ziņā, par to, ka es neko nedaru un par to, ka nauda var beigties jebkurā mirklī, lai pārāk neslinkoju, mācos un nesaceros) un tad viņa pateica, lai pārāk ar Viņu nedraucējos, jo lūk gan jau, ka vajadzēs aizbraukt, lai nepieņeros utt. Neko nepateicu, lai gan bik skumīgi palika. Bet es netaisos braukt prom! Pēc gada mūsu ceļi tik un tā šķirsies un ja mēs gadījumā līdz tam laikam izvilksim, ta jau gan jau varētu mēģināt vilkt i tālāk. Es zinu, ka meklēšu darbu un zinu, ka mēģināšu pēc iespējas ātrak kļūt no viņiem neatkarīga. Labi, protams, ka viņa iedeva jauku padomu - jo tas ir tiešām jauks un par mani domāts padoms, īpaši viņai - bet... gan jau, ka pati tikšu galā. Vidrīzāk nebūs ar ko tikt galā, betja par laimi būs, noteikti tikšu galā! Ha.
...cik naivi.
Starp citu, man mugurā ir seksīga hipijiska kleita! Pirmais, jo liels izgriezums, bet vispār tā ir tāda balta ar dzeltenām un zaļām puķītēm un man liekas, ka man vispār tādu, kas nebūtu vismaz nedaudz hipijiskas, nav.
Un Linda brauc, vī-vī-vī!!