Pēdējā laikā bija daudz lietu, kuras gribēju pierakstīt, pārdomāt.. Klabes lietu.
Pirmā lieta, nē drīzāk pārdoma(s) - Vecums. Ko īsti tas nozīmē? Un kā var patiešām uzzināt savu ĪSTO vecumu un kā tas ir mērāms.. Jo.. nu nav cilvēki vienādi, vecumam nav TĀDAS nozīmes, kādu tam piedēvē.. Man ir apnicis, ka man ir 17. Taču man nav! Es esmu reizē daudz jaunāka un vecāka. Tā sanāk. Un manu 'jaunākā' un 'vecākā' vecuma average noteikti nav 17. Man liekas.
Es gribu brīvību, vārda tiesibas un vispār. Gribu dabūt +1 mārciņu stundā tikai tāpēc, ka esmu vecāka. Lai gan tagad man nav darba un šī pārdoma nav par to, ka gribu pieaugt. Pēdējā laikā jūtos labak pāris gadus vecāku cilveku klātbūtnē. Vai arī to, kas ir nopietni un šķiet vecāki.. Vecumam nav nozīmes.

Šis manā galvā grozās ~nedēļu.

Šodien pēc mēdijas gāju uz C buildingu un pretī gāja viens no draugiem, bet es zilikos, ka nepamanīju viņu, jo runāju ar draudzenēm. Ar acs kaktiņu rezēju, ka viena no viņām sasveicinājās. Es vienkārši laikam esmu nogurusi no cilvēku pamanīšanas. Labrāt ar visiem parunātu, taču negribas skriet pakaļ nevienam, pat pamanīt ne. Atstāšu to pārējo ziņā.
Man drusku mainās viedoklis par sevi - pat īpaši nepārdzīvoju par manām bildēm, kuras nav meid bai Linda vai manis ieliktas. Vienkārši bildes iz dzīves. Tagad ir pilnīgs haoss un man tas nepatīk, bet tai pašā laikā lai kā arī būtu esmu visai apmierināta, ka šī visa dzīve ir mana.

Bija vēl trešā doma, pa vidu šīm te... Taču es vairs neatceros


P.S. nekas nenotiek - tikai pārdomas