Kārtējā diena. Vēē, pamosties ir nelāgi.
Parunāju ar māti. Naudas jautājumi netika pieminēti, so nestrīdējāmies. Drīz gan būs naudu japiemin - man jāmaksā par reteikiem un datoru un mēdijas grāmatām, kuras nav obligātas, bet totāli noderēs. Viņa pat pajautāja kā ar veselību - whoa. Gribu mājās vispār. Tur nebūs labāk, drīzāk sliktāk, bet ir vecmāmiņas - var atkal būt mazai meitenītei, pabarotai un dažreiz pat samīļotai.
Par paiku - šodien uzcepu pankūkainu omleti. Tā arī nesapratu, kā garšoja.

Eu, kur ir jaunības priekšrokas? Es neesmu vairs bērns (nu arī legāli), bet ne jau gluži pieaugušais - darbu man neviens nedod. Teorētiski jābūt fun time brīvībai. Jaunība un neatkarība ir totally overrated. I want some nice time :(