Es gribu gulēt un puķes, un mūžīgi un par velti runāt pa telefonu. Un vienalga ar ko, vienkārši.. es noguru rakstīt, es jūtos neveikli runājot un skatoties visapkārt, bet, kad varu dzirdēt tikai balsi... Jancīgi. (vispār neesmu liela telefonu atbalstītāja, vienkārši pēdejā laikā pārāk bieži vecāki pārmet, ka jau atkal es runājot pa daudz, un ka tas viss maksājot)

Par priecīgo: Es pabeidzu video! ^^ nu, vismaz to mazo klipiņu, kas mums sanāca 5reiz garāks un, mūsu slinkuma dēļ, tika pabeigts kādus 3 mēnešus vēlāk, nekā vajadzēja.. Bet sekmīgi būs ^^

Par bēdīgo es pašlaik nolēmu nedomāt!

Un vispār.. ir tik, tik labi! Tā dīvaini - netipiski man, ha-ha~