Šodien biju tikai Gētē. Jauki tur vispār, visi jaukie cilvēki.
Atnācu krietni ātrāk (vilciens) un lasīju Vonnegūtu.. Beidzot izdzēru to Latte no automāta, ar ko barojos pirmajā pusgadā, bet šoriez man kaut kā negaršoja.
Es īsti neatceros kāpēc atvēru klabi, ja tā godīgi. Laikam šīs sajūtas dēļ - gribas raudāt klausulē, tikai nav kam un nav par ko... asaru arī īsti nav, tikai sajūta.
Vispār es izdrukāju melnbalto pieteikuma versiju. Rīt obligati jāaiziet, jāuztaisa bildes (pases standarta, x2, krāsainas!) un derētu arī savākt savus dokumentus un nokopēt tos..
Jāsāk darboties...
Un.. I want a shopping spree.. Un kādu jauku sprādzīti sev. Tā pat vien, mīlu es sevi.
Japiezvana kādam.. kam? Viņai.. nē, labāk ne.. vai varbūt tomēr?