zudušais laiks [entries|archive|friends|userinfo]
kants

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| dienišķā maize augustīns mācamies vāciski sirdsapziņa franču gardumi dievišķais Šrēbers ]

vēl dziļāk postkoloniālisma purvā [18. Mar 2020|10:30]
[Tags|, , , , , , ]

laipnās llmc kuratores vasarā sakārdināja ar ieskatu, ka jaukais survivākla kits ar migration virstēmu (cirkā 2018 un zeļļu ielā 2019) bijis iedvesmots no postkoloniālās literatūras klasikas - tajeba saliha 'seasons of migration to the north.' diezgan raits lasāmais, no sākuma ar reveransu franču jaunajam romānam nedaudz mežģīja smadzenes, bet tad visa apziņas plūsma sagāja atpakaļ (nīlas) krastos. lasot arī gandrīz vai jūtams monotonais, medainas, smagais dienvidu karstums. par to, kas tur koloniāls, noteikti daudzas literatūrkritiķes labāk par mani uzrakstījušas. man labāk palīdzēja saprast madinas tlostanovas decolonial option kā radošu praksi: literatūra, kas reizē dekonstruē kanonu, iedot citu perspektīvu, un spilgti attēlo (neatrisināmās) pretrunas (ideoloģiski) sašķeltajā subjektā.
Link2 raksta|ir doma

mans mīļākais rakstnieks [14. Feb 2020|00:01]
[Tags|, , , , ]

'isskustvo ļehkih kasaņij' atklāja, ka peļevins patiesībā seriālu raksta (postmodernisms ir dzīvs!) - protams, ne filmas, seriāla scenāriju vai taml., viņš vēl arvien eleganti dominē tieši drukātā teksta izteiksmes līdzekļus; seriālveidīga ir forma, kā tēli, motīvi, idejas ceļo no viena romāna vai stāsta otrā un attīstās. katra grāmata kā jauna sezona.
Linkir doma

vilšanās un sevis žēlošana [3. Dec 2019|19:17]
[Tags|, ]

žēl bariko (jaunā līgava) - bērnībā patiktu, tagad bezgala garlaiko.
žēl luterāņu - izrādās, arī starp viņiem lv esot radikāli kreacionisti - tātad uzskata dievu par stulbu, nespējīgu ne-burtiski runāt, lai gan lielums ticības pieredzes, ja ne visa, ir ne-burtiska. tā nesmuki uzskatīt, grēks.
Link5 raksta|ir doma

fjodors mani dara traku [17. Sep 2019|20:08]
[Tags|, ]

Klausos, tātad, Dostojevska Velnus audio grāmatā, un ko? – runāju arvien vairāk ar bēbi krieviski. Un kā vēl krieviski – vot tā – pa Dostojevski, ar visām šīm 19. gs 2. puses izteiksmēs formām, ar šiem atkārtojumiem, demininutīviņiem, šīm u z s v ē r t a j ā m i n t o n ā c i jā m.
Šon sapratu, ka aizdomīgā trakuma pieskaņa nav velta – ierunāts audiogrāmatā, Dostojevskis skan ļoti tuvu tam, kā balsis galvā – vismaz kā tās apraksta viņa godība Šrēbers un psihiatri – tas uzstājīgums, tie atkārtojumi, tas personiskums, un tas nerimstošais enkurojums socialitātē.
Daļa, protams, norakstāma uz vēstījuma formu – pirmās personas “hronista” G. liecinājums, visulaiku gramatikā saglabājot (viņa) subjekt-ivitāti. Bet patiesais spiediens ir no tā, ko balsis saka. Kādam varbūt ir radies iespaids, ka Dostojevskis varētu būtu psiholoģisks? Ne sūda! Vismaz Velni, pirmās nodaļas – tas ir totāli sociāls romāns. Ne tikai varoņu rīcības, bet arī jūtas – tas viss ir stingri determinēts nemainīgajā tā laika Krievijas, kur sociālā mobilitāte bija ja nu vienīgi intelektuāla , provinces (kur vēl mazāk vaļību) dzelžainajos rāmjos. Tas, ko viņi runā, kā viņi runā – tur nav citas patības, kā šīs lomas un statusa spēles. Tāpēc arī, piemēram, tas bezmērķīgais liberālisms – jo tā ir pozīcija, nevis ideja. Tāpēc tik skandalozs ir Nikolajs – jo to lauž.
Link4 raksta|ir doma

velni [13. Sep 2019|22:31]
[Tags|, , ]

Благодаря доброи юз. юноны, нашол всётаки Достоевского (помнйите графа Т!) на аудиокниге, приятнои такои, хорошенкои, и тепер Бесы слушаю. краса какая! они тут, например, чай кушают..
Link7 raksta|ir doma

[28. Jun 2018|11:31]
[Tags|, ]

Vakar kā iesēdos dīvainā paskatīties, tā ar baudu izlasīju haralda matuļa "vidusšķiras problēmas". kad saņēmu grāmatu no internetiem* bija gluži vilšanās, ka tik maziņa, bet nepietrūka ne burta. ļoti elegants projekts, tāds splīnīgs sociālais dzens.
gan teksts, gan tā jaukās ilustrācijas ļoti atgādina (un tā ir labi un pareizi) frančeskas kirkes pēdējo gadu gleznas - perfekts klasiskais pamats un tad laikmetīga razjobka.

*apgadsmansards.lv - paypal - sms - omniva pasta stacijas. superērti.
Link2 raksta|ir doma

sezonālā non-fiction orģija [21. Dec 2017|10:52]
[Tags|, , , , ]

lielā oktobra simtgadi pieminot - jaunajā rīgas laikā 1964. gada intervija ar karenski - ļoti apskaidrojoši un kuriozi uz ierastās balto-sarkano dualitātes fōna.
amazones trešā lasītākā grāmata - aizraujoši cits skats uz cilvēki nekā novecojusī šļura, ko mums mācija skolās: sapiens: a brief history of humankind. evolūcija satiek kognitīvo, integrālo un biheiviorālo teorijas. līmenis - for dummies, bet pirātlīcī atrastā audiogrāmata perfekti ierunāta. ļoti īsas apakšnodaļas, ļoti skaidrs saistošs izklāsts. 
un - bomba, bomba - vakar iznāca imanta lešinska memuāri meitas pro apstrādē: starp divām pasaulēm. īsumā? latviešu spiegs, ca 20 gadus VDK un CIP dubultaģents. viss aukstā kara splendors bagātā trimdas un padomju latvijas kultūras mērcē!

priecīgu lasīšanu!
Link2 raksta|ir doma

pārsteidzošais pilnmēness [4. Okt 2017|15:15]
[Tags|, , , , ]

kopš jz. rasbainieks mani par šovinistu šodien nosauca, labāk dalīšos ar šo meitenīgi izjusto pieaugšanas stāsta pērli - satriec katrreiz lasot
Link5 raksta|ir doma

dienas citāti [7. Aug 2017|12:53]
[Tags|, , , ]

Где-то неподалеку играла музыка – что-то старое, струнное и куртуазное, каждой нотой повествующее о том, каким замысловатым и прихотливым цветком распускается половой инстинкт при освобождении человека от необходимости производственного труда.
(Лампа Мафусаила, Пелевин)

Her eyes were large and spectacularly green. It was the green that trees are, in vivid dreams. It was the green that the sea would be, if the sea were perfect.
(Shantaram, Roberts)

Part of the reason Poorter Primm loved Dordrecht was that the city, like himself, had once been grand despite its heritage and well respected despite its coarseness, only to fall victim to the sort of luck that would make a toothless beggar lying half-dead in a ditch with a drowned dog for a pillow and a rat waiting to bite his dick every time he passed out shake his head sadly and say, “Tough tit, old man, tough tit.”
(The Folly of the World, Jesse Bullington)

Are your neighbours foxhunting reptiles from the planet of the green wellies? Denounce them here, free of charge!”
(The Atrocity Archives, Stross)
Linkir doma

kriminālā literatūra [16. Maijs 2017|11:36]
[Tags|, , ]

spoguļu grāmata (irlā esot ari latviski) - ļoti noslīpēts, tīrs rumāņu rakstnieka gabals (amerikāņu) angliski - patīkama valoda un superklasisks a la agata kristi krimi, kuru plūdeno intrigu trīskāršo atjautīgā romāna struktūra/ tāda gluži vai intelektuāla, retrospektīva intriga bez liekas vardarbības un tehniskām detaļām. savā ziņā atgādina 'patiesība par harija kebēra lietu'.
Link6 raksta|ir doma

pārdomas pēc 2. white trilogy [1. Feb 2017|15:05]
[Tags|, , ]

labs kriminālromāns vienmēr ir kaut kādā ziņā sirsnīgs. pretējā gadījumā vai nu pretīgi (kā pēc brutālu maniaku aprakstiem) vai sāji (kā pēc laika nosišanas at amerikāņu trilleriem). varbūt tieši tāpēc šinī žanrā tā izceļas rakstnieces sievietes?
Link3 raksta|ir doma

mans jaunais mīlas skurbulis [31. Jan 2017|16:55]
[Tags|, , ]

labs cilvēks ieteica kena bruena the white trilogy un vakarnamkt jau sāku otro grāmatu. pirmkārt, izlēmu pēc 450 lpp nopakot plauktā mežonīgos detektīvus, kurus tik tālu izvilku arī tikai aiz cieņas pret tulkotāju, jo interesantās un atjautīgās lietas, un koncepts tur viss ir norakts pašmērķīgos, bezjēdzīgos penteros. otrkārt, bruena teksts ir tīrākā koķetērija - īsas, atjautīgas nodaļas ar aicinošiem virsrakstiem, visādi citāti un krāšņi tēli no london noir neizsmeļamā repertuāra. tas viss bez mūsdienu skandināvu detektīviem ierastā smagnējuma vai patosa, un nav par daudz ne seksa, ne vardarbības. un lieliska valoda, kas liek ik pa laikam ieskatīties vārdnīcā. tiem, kas tēmā, tuvākais varētu būt layer cake, bet tā bija ar neizbēgamo glamūra pieskaņu no noziedznieku perspektīvas, kamēr white trilogy galvenais varonis ir brutāls, pagrimis un samaitāts ments. 
Link5 raksta|ir doma

grāmata par laiku pirms kara [17. Nov 2016|10:41]
[Tags|, , ]

lasīju un brīnījos: kur tāda smuka tēlainība, kur tāda jauka valoda, tāds splīns un ritms. izrādās, šiem desmitgades labākais rakstnieks n'shit. 
Link2 raksta|ir doma

dieva soda starplaikos [4. Jul 2016|14:25]
[Tags|, , , , ]

mani pilnīgi laimīgu dara jaunā prasme izcelties-un-ne-reizi-neiekrist-ūdenī veikbborda troses garumā - lielisks pirmdienas sākums. līdz tam sanāca iepazīt patīkami pārsteidzošas kultūrpreces: charles stross 'nightmare stacks' (iznāca 28.06 laundry files sērijā) ar baudījumu 10 no 10 kategorijā binge reading neolovecraftian spy thriller romance (svaigi izlasītie pirmie trīs bučera dresden files cīnās par 7-8, bet ar 4. ceru uz uzrāvienu) un via jz. vistu_zaglis noskatītā 10 cloverfield lane (2016) ar lielisku aktrierspēli (oskaru džobam gudmenam!!!),  kvalitatīvu kino un aizraujoši pārsteidzošu, prasmīgu sižetu darināja vakar vakaru, izglābjot no mielēm, ko atstāja pirms tam skatītais vecišķā kostnera iznāciens filmā criminal (2016), kura, agresīvi spītējot daudzsološajam sākumam un labajiem aktieriem, uz beigām kļuva par nepanesami salkanu un nejēdzīgu laksatīvu. 
Link13 raksta|ir doma

mans jaunais ideāls [12. Jan 2016|15:36]
[Tags|, ]

ar trifelēm pildīts tītars. iztēlojis! viss tāds zeltains apcepts, tik smaržīgs un sulīgs.
Link7 raksta|ir doma

dienas citāts [19. Okt 2015|13:59]
[Tags|, , , , , , , , ]

pseidotautiskais romantisms atgādina pelējuma un vaivariņu smakas piesūkušos vīnu, kādreiz no krāsainiem dzīpariem darinātu villaini, ar kuru valdošajai kliķei uzticīgie dzejnieki cenšas apsegt buržuāzijas novītušās jaunavības kailumu.
j. niedra, 1953.
Link8 raksta|ir doma

iesakiet foršu lasāmo, lūdzu [3. Jul 2015|19:42]
[Tags|, , ]

pretī varu dot īsu ieskatu pēdējā laika patēriņā:
leif gw persson: between summer's longing and winter's end. patiks politisko/spiegu kriminālromānu cienītājiem, kam interesē zviedrija 80tajos gados (jā, jā, kad palmi noblieza). slepenie dienesti, izlaidušies menti, mūžīgs slapjdraņķis un rudens. visu cieņu autoram, kurš tās lietas ir pētījis laikam 30 gadus, bet manai gaumei kā krimiķis pārāk lēns. 
malcom gladwell: david and goliath. gaudena un pagarlaicīga haltūra, ja salīdzina ar viņa vecajiem gabaliem tipping point un blink. vilšanās ar pāris interesantām epizodēm, varbūt. 
joseph conrad: heart of darkness. ne velti esot pasaulē visbiežāk komentētais vai pieminētais romāns. nav garšs, bet daudz vārdu un daudzi no tiem nepazīstami, bet to atsver brīnišķīgās, barokāli sulīgās ainavas (vārda plašākajā nozīmē) un atjausma, kā jēgas reģistros pārkārtojas hēga ceļojums uz tumsas sirdi un kopolas mūsdienu apokalipse. pēdēju uzliku jau vilkties svaigam skatam. 
saldaisēdiens beigās. robert guffey: chameleo. no jz. doora nācis, tik labs, ka pat lasu .pdf; tāda svaiga, mežonīga un refleksīva literatūra, kas plūdeni spēlējas reizē ar vairākiem kanoniem. apakšvirsraksts vien ir nenovērtējams: a strange but true story of invisible spies, heroin addiction, and homeland security.

Link8 raksta|ir doma

par lasāmvielu [21. Maijs 2015|20:15]
[Tags|, , , ]

izslavētā harija kebēra lieta latviski kaut kā galīgi nelasījās, bet angļu tulkojums lēni aizgāja un tad arvien straujāk ievilka visai daudzslāņainā un pārsteidzošā krimiķī, ko vislabāk varētu raksturot kā new lolita: dark and twisted. kāda jauna literatūrzinātniece arī varētu par šo uzrakstīt pētījumu ar nosaukumu refleksīvais romāns vai tamlīdzīgi. nav tā, ka naktīs negulēju, bet pa dienu neaizmigt labi palīdzēja.
savukārt murakami ar bezkrāsaino tsukuru tazaki ir sasniedzis to punktu, kad viņu vairs var nelasīt - ne tikai nekā jauna salīdzinājumā ar iepriekšējiem romāniem, bet tas pats labais, kas viņam ir, šoreiz tāds samērā atšķaidīts un neveikls.
Linkir doma

pārsteigums [23. Apr 2015|11:59]
[Tags|, , ]
[Mūzika |portishead: rip]

burti diezgan mazi, bet pati grāmata arī nav bieza. galnais, ļoti labs valodas lietojums. domāju pirms miega izlasīt nodaļu, attapos pus5 no rīta pie pēdējā vāka. sākums gan bija nu tā..

 

Linkir doma

lāčplēša brālēns [8. Dec 2014|17:54]
[Tags|, , ]

jaukais daču profesors lērsens ieteica prospēra merimē (karmena n'shit) stāstu lokis (1869) - jauks ieskats tā laika modīgajā apsēstībā ar salīdzinošo filoloģiju un "ziemeļiem", bet, par ko arī tēma, stāsts par grāfu, kura māte ir (pāc tam sajukusi prātā) grāfiene, bet tēvs - reāls lācis. 
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]