friends [entries|archive|friends|userinfo]
kants

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| dienišķā maize augustīns mācamies vāciski sirdsapziņa franču gardumi dievišķais Šrēbers ]

mūzikas teorijas privātstundas [30. Mar 2020|21:22]

pajautaa

[zivs]
Kāda ir normāla stundas likme, ar ko rēķināties par online privātstundām/konsultācijām mūzikas teorijā pamatskolniekam (solfedžo)?
Linkir doma

[30. Mar 2020|20:54]

black_data
Mazliet žēl, ka es neizmantoju iespēju izbraukt cauri Kambodžai. Sākās viss ar Rīgas Laika apšaubāmas izcelsmes rakstu, tad mēģinājumiem saprast, cik tad Čomskis ir uzskatāms par Kambodžas genocīda noliedzēju, visbeidzot tika noskatīta filma The Missing Picture, kas stāsta par šo visu no piecdesmitgadīgā izdzīvotāja perspektīvas. Drīz apritēs 45 gadi kopš Sarkano khmeru terora sākuma. Tas viss beidzās mazliet vairāk kā desmit gadus pirms tam, kad Latvija atjaunoja neatkarību. Un arī pirms genocīda Kambodža izskatījās tīri civilizēta vieta. Tas ir tik jocīgi, ka tas ir teju rokas stiepiena attālumā no laika distances. Būtu interesanti redzēt, kā tas viss izskatās šobrīd. Nu un tempļi un senās pilsētas, protams.
Linkir doma

check [30. Mar 2020|17:45]

kants
[Tags|, , , , ]

Labdien! Projekts Nr. lzp-2020/1-02xx .... ir veiksmīgi iesniegts. vēl viens šogad jāuzraksta ta gaņau pietiks.
+ iemācījos filēt lasi
Link1 raksta|ir doma

[30. Mar 2020|09:37]

dienasgramata


"Gulēju labi un piecēlos vēlu, desmitos. Dažkārt esmu gana dumjš un saēdos asu ēdienu ar mērķi pārbaudīt, vai manas reproduktīvās spējas ir iznīcinātas vai nav. Izdarīju to vakar un dabūju caureju uz visu dienu. Man vajadzētu censties uzbudināt savu miesaskāri pēc iespējas mazāk."

Ļevs Tolstojs 1852. gada 30. martā
Linkir doma

[30. Mar 2020|07:51]

zazis
Starpcitu, kad mēs aktīvāk sāksim ievērot likumu, kurš atļauj braukt ar velo pa trotuāru tikai atsevišķos gadījumos.
Man tiešām aug vēlme dirsties ar personām, kuras močī ar velo pa šauriem troķikiem, kad blakus ir absolūti tukša iela bez bedrēm. Da ne tikai šauriem.
Strapct, viens jz, konkrēts velorasts, pirms pāris mēnešiem ne tikai neatņēma sveicienu (pohuj), bet arī ceļu nedeva. Kauns par to. Tas veido velo nelietotāju attieksmi preet visiem velorastiem, arī tādiem apzinīgiem kā es. Jo drīzām mēs visi aizņemsim sev pienākošos daļu uz brauktuves, jo drīzāk mūs sāks respektēt tie tur, kas tankos. Tikai tāpēc, ka tā būs ikdiena.

Dārgie biedri velorasti, padalieties, lūdzu, kakova huja jābrauc pa troķiku, kad nekas netraucē braukt pa braucamo daļu????
Link16 raksta|ir doma

[30. Mar 2020|07:49]

zazis
Neesmu sajūsmā par narkologiem psihiatriem, bet šī intervija šķita lasīšanas vērta.

https://www.tvnet.lv/6936369/atsitiens-bus-pamatigs-saruna-ar-psihiatru-mari-taubi
Linkir doma

Jenny Hval - Spells [29. Mar 2020|22:31]

sirualsirual
You are your own disco ball
hovering above you like
A comforting reminder
that not even you belong to you


https://youtu.be/vXLc37lOE3o
Link1 raksta|ir doma

dārzkopība [29. Mar 2020|19:42]

kants
[Tags|]

augošā mēnesī ar pirmskaitļa datumu var novākt un pārstādīt kaktusus, kamēr gaišs.
Link1 raksta|ir doma

[29. Mar 2020|19:42]

rasbainieks
te internetos cilvēki joko tipa "vakar tā piedzēros, ka neatceros, kā tiku mājās gultā. no virtuves."
a es vakar štīmī mājās pazaudēju čību, goda vārds
visā vainoju miju un viņas ierakstu par spricu
Link3 raksta|ir doma

Pārtikas piegāde ārpus Rīgas un tuvās Pierīgas [29. Mar 2020|19:28]

pajautaa

[telefontubbie]
Sveiki, vēlos uzzināt pieredzi ar pārtikas pasūtīšanu internetā un tās piegādi ārpus Rīgas un tuvās pierīgas. Pagaidām atradu tikai dažus ekoveikalus, bet tie noderētu tikai tad, ja galīgi neko citu nesanāks. Atradu arī "Augļu serviss",šķiet OK, bet tur relatīvi maza izvēle.
Varbūt ir vēl kādas idejas, pieredze? Ar "Nuko" negribētu ieberzties.

EDIT 30.03.2020 : Pēc ilgām pārdomām pasūtīju no Augļu servisa, šodien salasīja pasūtījumu un solīja piegādāt rīt pa dienu. Gan jau, ka nākošreiz mēģināšu kaut ko citu, jo man garšo dažādība. Tās novadu kartes ar vietējām z/s un uzņēmumiem, kas piegādā specifiskākus vai laukos radītus ēdamos/dzeramos izskatās arī labas. Paldies visiem par atbildēm!
Link18 raksta|ir doma

[29. Mar 2020|18:23]

zazis
https://www.tvnet.lv/6936280/publiskas-vietas-turpmak-drikstes-doties-tikai-pa-divi-vai-gimenes-loka

Būs interesanti vērot šito dabā. Ticu, ka atbildīgiem dienesti rīkosies necackājoties.

Strpct interesanti =/= prieks, forši, beidzot.
Link7 raksta|ir doma

[29. Mar 2020|15:17]

black_data
Spēja rūpēties par savu apkārtējo vidi un izskatu man vienmēr ir asociējusies ar labu garīgo veselību. Es pat īsti nezinu, cik daudz man tas ir ieborēts bērnībā, vai cik ļoti tas ir saistīts ar manis paša mentālajiem stāvokļiem. Protams, ne es pats esmu ļoti kārtīgs, ne arī man šķiet, ka mājās obligāti ir jāstaigā čībās un zīda halātā. Bet kopš tā brīža, kad es padsmit gadu vecumā tiku ārā no “koncentrācijas nometnes”, kur tavai brīvajai gribai un sajūtām nebija nekādas nozīmes, esmu novērojis savu mentālo stāvokļu cikliskumu, kad tava iekšējā pasaule nogrimst sūdos, un tai līdzi arī pasaule man apkārt. Es biju iemācījies, ka neizbēgami pienāks laiks, kad es divas dienas lūrēšu multenes, jo pat stulbākās filmas dialogiem un sižetam es nespēju izsekot, un šī nespēja mani nenormāli kaitinās. Par laimi es iemācījos savu garīgo slodzi sadalīt tā, lai vairs nepiedzīvotu šos stāvokļus, un arī nakts murgi no pārslodzes vairs nav tik bieža parādība, un tagad es māku apstāties pie pirmajiem simptomiem.

Bet tas nenozīmē, ka cikliskums ir pazudis. Pašizolācija un sociālā distancēšanās man nerada pārāk lielu stresu, jo es to pārāk labi pazīstu. Šinī laikā ir daudz mūzikas un skatīšanās ekrānā, daudz netīru trauku un viegli pagatavojama ēdiena. Pirms vegānisma manu mentālo stāvokli varēja novērtēt apkārt esošajās picas kastēs. Arī daudz laika tiek pavadīts vertikālā stāvoklī, kurā es kontemplēju par to, par cik centimetriem ir pieaudzis mans tauku slānis. Lai iezīmētu vertikālā stāvokļa nopietnību, jāmin, ka tagad es gandrīz nesēžu, un savas dienas pie datora pārsvarā pavadu stāvot. Tad pēc dažām dienām man tas apnīk, un sākas tāds kā mentālais pavasaris. Tad neizbēgami pienāk brīdis, kad es ieeju dušā, kurā es pavadu kādu stundu vai vairāk. Nav tā, ka es esmu atklājis kādas īpaši advancētas sevis kopšanas rutīnas, tā drīzāk ir tāda ūdens terapija, kur paralēli es kaļu savas jaunās un skaistās dzīves plānus. Esmu iemācījies īstermiņa plānos neiekļaut pārvākšanos uz citu pasaules malu, nopelnītus miljonus un pasaules slavu. Tagad es koncentrējos uz labu miegu, veselīgu uzturu un darbu pie savas nākotnes sešpakas. Prakse rāda, ka latiņas pazemināšana, paaugstina kopējo produktivitāti, kas nedaudz noder nākamajā reizē, kad prāts atkal nogrimst tumsā. Turpinot dzīvi mentāli veselajā stāvoklī, plānu ambiciozitāte eventuāli aug, un dzīvei parādās apvārsnis, kurā nevar ielūkoties, jo tas ir pietiekoši tālā nākotnē.

Bet dzīve, protams, ir neizbrienamu ērkšķu pilna, tāpēc neizbēgami būs rīti, kuros būs grūti pamosties, būs treniņi, kuros trūks enerģijas, būs ēdienreizes, kuras nebūs laika izbaudīt, būs vakara plāni, kas tiks atcelti dažādu iemeslu dēļ utt. Ne katra no šīm epizodēm ir traģēdija, tām ir jāakumulējas, lai es atgrieztos elles lokos. Bet reizēm kaut kas notiek arī pirmajās desmit minūtēs, kad prāts ir apskaidrojies. Tad viss cikls sākas no sākuma.

Es nezinu, vai kādam šis ir vajadzīgs, bet pagaidām es šo atstāšu publiski.
Linkir doma

[29. Mar 2020|15:15]

zazis
Saņēmos un noskrēju 20. 2h10min Viegli nebija, zato kā štirī.
Link3 raksta|ir doma

Par citu [29. Mar 2020|12:34]

dardenne
Nezinu, tas par godu pandēmijai vai vispār, bet jūtjūbē noskatījos (vēlreiz) "Рассказы Шукшина" ar Mironovu un Hamatovu. Hermaņa virsotņu izrāde, un aktieri vispār Stradivari vijoles kaut kādas (JRT "Revidentā", ko arī pārskatīju, tomēr otrā falanga īsti nedavelk, a tie tur visi kā Berlīnes simfoniķi).
Šukšins man vienmēr bijis tuvāks par Tarkovski, patētisko Tarkovski es vairāk redzēt negribu - nu, izņemot "Spoguli".
Tāpat kā no šodienas Krievijas - Hļebņikovs, nevis Zvjagincevs.
Tāda man gaume, piezemēta.
Link3 raksta|ir doma

[29. Mar 2020|11:26]

dienasgramata


"Tas ir apbrīnojami, cik daudz atrodas lietu, ko darīt mājā, vienalga, jaunā vai vecā mājā. Un kaut kāda iemesla dēļ man patīk visus šos sīkos remontus un uzlabojumus paveikt pašam. Jocīgs skopulīgums mani pārņem, kad par slikti izdarītu darbu kādam jāmaksā divdesmit pieci dolāri, ja tikpat slikti to pašu varu izdarīt es, tikai īsākā laikā. Turklāt es varu improvizēt, bet lielākā daļa cilvēku to nevar. Iedodiet man kasti ar visādiem koka un metāla štruntiņiem, un es no tā varu pagatavot praktiski jebko. Un tas nav tikai skopulīgums. Man patīk to darīt. Tas man sagādā sava veida apmierinājumu. Nupat es esmu izdomājis, kā sakārtot puķu podus vecā cepuru tureklī, ko savulaik nopirkām. Domāju, ka mans izgudrojums ir brīnišķīgs, turklāt man tas bija jāizgudro, un es nedomāju, ka jebkuram cits kas tāds būtu ienācis prātā. Tas sniedz man baudu, ticiet vai nē. Un, kad tas ir pabeigts, atradīsies vēl kaut kas, ko vajadzētu izdarīt. Taču tagad man ir jābeidz domāt par izgudrojumiem un jādodas atpakaļ pie savas grāmatas."

Džons Steinbeks 1951. gada 29. martā
Linkir doma

[28. Mar 2020|23:40]

zazis
Vērojot sastrēgumus saulkrastos un to, ka laiciņš kļūs tikai labāks, secinu, ka nākamais etaps uzņems strauju tempu krietni agrāk kā prognozējām. Cilvēki paspēja nogurt no piespiedu brīvprātīgā ieslodzījuma. Nuja, un ārā tik jauks laiciņš.
Prognozes, kad ielās redzēsim armiju?
Link15 raksta|ir doma

Narvesen [28. Mar 2020|17:30]

pajautaa

[svari]
Kā un vai tagad strādā Narvesen?
Link6 raksta|ir doma

[28. Mar 2020|14:21]

mazaa_mija
Šodien pamodos ar sajūtu, ka būtu tik kruta pārcilpot pāri ielai, paņemt špritzu, atklājot sezonu un uz terases palasīt grāmatu, bet tā vietā uztaisīju nātru koktēli un turpināšu lūrēt ekrānā
Link9 raksta|ir doma

[28. Mar 2020|12:36]

alefs
[Tags|]

Nekad nebūtu domājis, ka tirdzniecības centrā izdzirdēšu aicinājumu tur neuzkavēties bez nepieciešamības. Bet te nu mēs esam.

Un ir grūti pretoties iemīļotā lielveikala vilinājumam tieši dienas beigās, kad liela daļa tur esošo veikalu jau tāpat ir slēgti, un var var gan fiziski, gan sociāli distancēti iziet cauri tukšajiem gaiteņiem, kuros dažviet pa pusei izdzēsta gaisma. Parastos laikos tā šeit droši vien izskatās vakaros pēc slēgšanas vai rītos pirms atvēršanas, un tikai izredzētajiem — pārdevējiem, apsardzei, inkasatoriem, apkopējiem — ir ļauts šīs telpas ieraudzīt tādas. Mazliet nogurušas, mazliet bezjēdzīgas, mazliet gaidošas.

Īsto Monu Lizu jau var piedzīvot tikai tad, kad visi pārējie skatītāji no mūzeja ir aizgājuši. Es eju pa tirdzniecības centra gaiteņiem kā pa aizliegtu teritoriju un jūtos neredzams, un jūtos brīvs.

Link2 raksta|ir doma

[28. Mar 2020|12:02]

dienasgramata


"Vakar nomira Arnolds Benets, un tas mani skumdina vairāk nekā es būtu domājusi. Apburoši patiess cilvēks, lēnīgs un nedaudz neveikls sadzīvē, labvēlīgs, apdomīgs, laipns, vienkāršs un tāds, kurš apzinās savu vienkāršību, nedroši taustoties un meklējot pēc kaut kā augstāka, panākumu lutināts, nereti sāpināts, kvēls, baudkārs, neciešami prozaisks, taču cieņpilns, apmāts ar rakstīšanu, taču pieņemts sabiedrībā, slavas un greznības aizgrābts, taču joprojām naivs, vecais muļķis, egoists, ko dzīve apžēlojusi tā kompetences dēļ, literatūras veikalnieks, kura jūtīgumu pārklāj biezi tauki, pārticība un kāre pēc atbaidošām Ampīra stila mēbelēm. Šīs ir tās lietas, kas man ik pa brīdim ienāca prātā šorīt, kad piesēdos pie savas dienasgrāmatas, atcerējos arī viņa apņemšanos rakstīt 1000 vārdus ik dienu, to, kā viņš vakar aizjoza, lai to darītu, un sajutu skumjas par to, ka viņš vairs nekad neapsēdīsies un nesāks metodiski pierakstīt noteikto lappušu daudzumu saviem skaistajiem, strupajiem strādnieka pirkstiem."

Virdžīnija Vulfa 1931. gada 28. martā
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]