| 2:46p |
Nūģe
Nesen pa TV skatījos filmu par predatoru un beigu titros parādīja filmas dalībniekus, ar tēla vārdu un aktiera vārdu, taču čomu, kas tēloja predatoru aizmirsa nosaukt. Kad izdomāju veikt piezīmi par šo tēmu, saņēmu pārmetumu, ka man ir nūģu joki. Patiesi vai nepatiesi, tam nu nav nozīmes, taču filmā netika arī veltīta pietiekami liela uzmanība pirmajam predatora upurim - briļļainajam kareivim. Man likās, ka tā ir diskriminācija, uz briļļu pamata. Iedomājos, ka scenārija uzstādījumā, filmas sākumā skatītājs saprot, ka viņam būs darīšana ar pulciņu skarbiem, bet cilvēciskiem vīriem, kas ir naivi un rupja humora pārpilni. Mums, skatītājiem, tie iepatīkas - šie, mums pazīstamie varoņi, ar kuriem varam identificēties, un kas dosies nāvē, pretī ļaunajam iebrucējam. Rodas līdzpārdzīvojums.
Atsakos sevi uzskatīt par nūģi.
Vēl man patika, ka vienā pārraidē stāstīja par Daoistu magiem. Tas nebūt nelaupīja ticamību visam vēlāk sacītajam. Džiiii, ko tas TV dara ar cilvēcisko prātu.
Vakardien, aplūkojot Bataille (?) mīļāko bildi, kurā sadala dzīvu aziātu vairākos gabalos, ieinteresējos par to, kā šis fīlōzofs beidza savas dienas. Tomēr, kaut kādā attālā savā smadzeņu sīkākajā krociņas aizmetnī , šķiet saprotu, par ko viņš fascinējās. Lai nu kā, tais laikos (1924) tāda bilde varēja likties sensacionāla, toties šodien - izslēdz TV, aplūko Supi vai Haritonu, paklausies kriminālziņas un tad baidies iziet vakarā uz ielas. I nevajag predatoru lūkoties. B. laikam mūsdienās pie TV kriminālziņām vien sēdētu.
Pa LTV 7 tagad vakaros rāda krievu valodā kriminālhroniku. Raidījuma vadītājs ir ļoti īpatnēji nopietns. Runājot viņam kustas tikai galva un ir skumja pārsteiguma izteiksme sejā. Galva katrā teikumā pašķiebjas - te uz vienu, te otru pusi.
Gatavā animācija un animālisms.
Current Music: Pantera/Walk |