| 11:13a |
Sāp kakls.
Sākās tas ar to, ka man sāpēja galva. Sākot no deguna līdz pat pakauša aizmugurei. Nevēlos iedziļināties sāpju norisē.... Likās, ka šķaudot pieres kauls izsprāgs no vietas un smadzenes izšķīdīs uz sienas veidojot uzrakstu - HELL NOOOOOOO!
Iedziļinājos tomēr.
Labi, atpakaļ pie strādāšanas, Jāsavācas. |
| 10:00p |
Aspirīns
Parasti, kad es dzeru aspirīnu man asiņo deguns. Ne pārāk stipri, bet nedaudz. Es nevaru atturēties no Aspirīna dzeršanas, tā vārda dēļ. Man tas, liekas, kā jau minēju - Neirotiski un Moderni. Un, tas, ka asiņo deguns tam piedod tādu, ne gluži dumpiniecisku, bet katrā ziņā - citādāku vēsmu, pagājušā gadsimta elpu.
Es būtu slikta budiste. Viņiem esot uzskats, ka katrs darbs jāveic pēc labākās sirdsapziņas. Iedomājos, kā mani pusdarītie darbi lidinās man pakaļ, manā pēcāves dzīvē, pussakropļoti un līdz galam neizdarīti steberē man pakaļ un drūmi skatās acīs un apsūdz apsūdz apsūdz.
Nē, nopietni, es nedaru darbus pēc labākās sirdsapziņas. |