Vurvuļoju

Pavasaris
Vakar gāju vakarā pa ielu, un kaut kas "uzkrita", "nokrita", noformulējās. Tas gan nav atkarīgs no gadalaika.

Jāiepauzē. Pa radio skan briesmīga dziesma... Brrr. Nevaru rakstīt, mani kaitina.
Fuu, tagad skan "Ieskaties mana tēva acīs" Ērika Klaptoņa izpildījumā - ir krietni labāk.

Sāku apmeklēt angļu valodas stundas - Teofl eksamenam. Interesanti, ka neizprotu gramatikas sistēmu, un tas nedaudz apgrūtina apguvi. Satraucos.

Noskatījos Termpoīļu kauju (skan Sting.ais no policijas). Vizuāli smuka, bet saturiski škidra. Teksti tiek izrunāti paaugstinātā manierē, izsaukti A-U, un izkliegti "tosti dzimtenei". Bet bija fjūw parti :) daļas, kuras man patika. Neteikšu kuras, jo esmu totāls Noslēpums. Šodien. Slinka.

Ļoti pieduros pēdējā laikā izmantot vārdu: Why, lai paustu jautājumu vai izbrīnu. Jo tas izklausās - nemoderni, sekli un patiesi stulbi. Un ko man vēl vajag - es taču pati zinu no kurienes tas ir sācies, šis vārds. Pateicoties manai 40 gadīgajai priekšniecei, kura saka: nu, common ... :) un "Bācītis". Atskatoties uz pēdējā laika darba aktivitātēm, viņas "izglītotības" pakāpi un uzskatu kopumu - šie vārdi no viņas skan aptuveni tāpat kā gaisīgā debesmannā iemestas ķilavas, ar visu galvu. Tādas, "pelēkas un nesmukas" uz izjukšanas robežiņas. Nu, neorganiski. Un tad es ar kolēģiem - protams, ka maziskiem, visādi kariķejamies, un jūtamies atviegloti. Terapeitskos nolūkos. Tā ne es wājoju, muļķīgā balsī ik dienu. Paziņas skatās un nesaprot, neviļus ķer pie deniņiem, lai paustu attieksmi, bet es turpinu "wājot wājot". Un, kas man - esmu taču totāls Noslēpums. Arī citas dienas.

Vēl esmu atradusi sevī vietu, kur zīmēju ar sausu kociņu smiltīs. Turp es dodos stresa situācijās. Tā vieta ir manī. Tas ir tā - austrumnieciski. Un saujā man ir pelēkie zirņi, lai būt arī latviski.

Es atkal miegu ciet, bezjēgā turpināt rakst......

Current Mood: sleepy
Current Music: Radio SWH